english    russian    latvian
  Jaunumi   Par uzmumu   Produkcija   Pakalpojumi   Kontakti   Saites        Pastt Lapas karte
 

meklt
  Jaunumi
rpnc 
jaunumu arhvs 





 
KVV Liepājas metalurgs mēnesī saražo jau 26 tūkstošus tonnu galaprodukcijas; ražošanu paplašina pa etapiem

Kopš februāra, kad līdz ar Ukrainas investoru ienākšanu dzīvību sācis atgūt Latvijas metalurģijas flagmanis A/S KVV Liepājas metalurgs, vidējie ražošanas apjomi pieaug, un patlaban uzņēmums saražo ap 26 tūkstošiem tonnu tērauda armatūras mēnesī. 

Kopējie velmēšanas ceha darba apjomi, ja pieskaita velmētavas otrā stāva jaudu, ar laiku varēs sasniegt 60 līdz 65 tūkstošus tonnu armatūras mēnesī. Lai sasniegtu šādu apjomu, KVV Liepājas metalurgam ir jāveic būtiski uzdevumi: jāatgūst zaudētie noieta tirgi, jāstiprina mārketings un radikāli jāsamazina ražošanas izmaksas. Tas kopumā ļaus iegūt nepieciešamo konkurētspēju.

Divus gadus rūpnīca nostāvēja faktiskā dīkstāvē. Pa to laiku mūsu produkcijas klienti ārzemēs ir pārorietējušies no Liepājas armatūras izmantošanas uz citu ražotāju preces pirkšanu. Tagad mums ir rūpīgi jāstrādā, lai no nulles iekarotu  noieta tirgus, bet vēlāk tos paplašinātu, un tas nav pusgada laikā paveicams uzdevums mēs rēķināmies ar ilgstošu darbu ļoti sarežģītos apstākļos. Ar zināmu lepnumu varam teikt, ka sekmīgi ieejam vairākos Eiropas tirgos, kā arī Ziemeļāfrikas tirgū. Liepājas metalurgs ražošanu un pārdošanas apjomus grib paplašināt, un tas notiks pakāpeniski vairākos etapos.  Panākumi būs atkarīgi no vairākiem faktoriem pirmkārt, no tā, cik pārliecinoši Latvijas valdība pilnveidos labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai. Metalurģijas un metālapstrādes uzņēmumi Eiropā bez spēcīga valsts atbalsta neizdzīvos. Mēs ceram uz konstruktīvu sadarbību ar valdību un pilsētu. Otrkārt, daudz kas atkarīgs no tirgus konjunktūras. Nav noslēpums, ka mūsu armatūra, kas ir celtniecības materiālu sastāvdaļa, nav tik ejoša prece kā pirms pasaules krīzes sākuma, jo visā pasaulē kopumā ir daudz mazāks celtniecības darbu apjoms, nekā tas bija pirms pieciem un desmit gadiem. Tirgū ir daudzi spēcīgi konkurenti, daži no kuriem kā Ķīna - spēj piedāvāt ārkārtīgi lētu produktu. Atsevišķas mūsu kaimiņvalstis pat atklāti dempingo šajā tirgū. Tirgus konjunktūra ir slikta, neviens metalurģijas uzņēmums Eiropā nespēj plānot savu biznesu ilgāku laiku uz priekšu. Tomēr mēs gribam iekarot savu tirgus daļu un būt pelnošs uzņēmums, skaidro Igors Kozļenko, KVV Liepājas metalurga padomes loceklis, projekta vadītājs. 

Asā konkurence starptautiskos tirgos izvirza augstas prasības darba kolektīvam.  Liepājas ražotnē norit darbinieku paaudžu nomaiņa. Kad Ukrainas investori pārņēma Liepājas metalurgu, tajā algu saņēma tikai 216 cilvēki, bet tagad strādājošu darbinieku skaits sasniedz 540 cilvēku. Viņu vidējais vecums sarucis no 56 gadiem uz 48 gadiem. Vairāku struktūrvienību vadītāju iniciatīvs darbs ļāvis efektivizēt darba procesus. Brīdī, kad palielināsies armatūras eksports, strādājošo skaits palielināsies vēl par vismaz diviem simtiem. Uzņēmums turpinās meklēt un piesaistīt jaunus talantīgus inženierus, strādniekus, vadītājus un darīs to arī publisku konkursu veidā.

Visas algas darbiniekiem tiek izmaksātas savlaicīgi un arī nodokļi valstij tiek maksāti pienācīgajos apmēros. Savlaicīgi saskaņā ar saskaņoto grafiku norēķināmies ar gāzes un elektrības piegādātājiem. Regulāri veicam iekārtu kārtējos remontus. Pēdējoreiz Liepājas metalurgā daļējs kapitālremonts notika 2012. gadā, bet tikai vienā no cehiem. Taču šāda līmeņa rūpniecības objektiem ir jāveic plānveida remonti katru gadu un noteikti pilnā apjomā. Tomēr līdz pat 2013. gada vidum, kad rūpnīca pārtrauca darbu, iepriekšējie īpašnieki un menedžments neieguldīja līdzekļus iekārtu darbaspēju saglabāšanā tik pavirša bija iepriekšējo īpašnieku uzņēmuma vadības kultūra. Kad mēs ienācām Liepājā, mēs remontiem uzreiz iztērējām ap diviem miljoniem eiro, kas bija nepieciešams, lai rūpnīca atsāktu ražot. Patiesībā mūsu pirkšanas līgums ar Latviju paredz, ka mums ir pienākums uzturēt visas iekārtas atbilstošā līmenī, atklāj I.Kozlenko. 

KVV Liepājas metalurgs ir pārliecināts, ka arī turpmāk norisināsies tikpat sekmīgs un aktīvs dialogs ar Latvijas valsti, kāds tas bijis līdz šim kopš brīža, kad ražotni pārņēma Ukrainas investori. Metalurgs cer uz sarunām elektroenerģijas cenu jautājumos, jo pašlaik liepājniekiem jāmaksā par kilovatstundu 9 eirocenti, kamēr Metalurga konkurenti Vācijā maksā tikai 3 līdz 4 eirocentus.

KVV Liepājas metalurgs vadība ir neizpratnē, redzot mēģinājumus diskreditēt uzņēmuma attīstību un mēģinājumus no ārpuses celt uzņēmumam neslavu. Iepriekšējai vadībai bija pavirša attieksme pret darbu un uzņēmumu. Pagātnes elpa uzņēmumā vēl mazliet mēdz būt jūtama, mēs saprotam, no kurienes šie vēji pūš, tomēr tā ir izzūdoša, kopumā saimniekošanas kultūra mainās uz labo pusi, atzīst I.Kozļenko.

2015-08-10 13:54:56