english    russian    latvian
  Jaunumi   Par uzmumu   Produkcija   Pakalpojumi   Kontakti   Saites        Pastt Lapas karte
 

meklt
  Jaunumi
rpnc 
jaunumu arhvs 





 
Sergejs Zaharjins: Mums ir potenciāls investors, kas piekrīt Liepājas Metalurgs investēt naudu

Bet investīcijas rūpnīca saņems tikai tad, ja valsts sniegs atbalstu metalurģiskajam uzņēmumam.

A/s Liepājas Metalurgs (LM) grūtā finansiālā situācija beigsies, ja uzņēmums piesaistīs finansu investoru, un tie, kas vēlas ieguldīt līdzekļus rūpnīcā šodien jau ir. 16. aprīlī, kad Ministru kabinetam jāizlemj, vai valdība ir gatava atbalstīt a/s Liepājas Metalurgs, kļūs par galējo punktu rūpnīcai, intervijā ” saka LM padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins. Ja tas nenotiks, rūpnīcai draud pilnīga apstādināšana. Turklāt, uzņēmuma vadība izskata jautājumu par iespēju iniciēt LM tiesiskās aizstāvības procesu no kreditoriem. Tiesa, var gadīties, ka šo procesu nemaz nevajadzēs

Mums nav akcionāru karu!



-- Kādas ir Jūsu sajūtas vai valsts, valdības pārstāvēta, šobrīd ir gatava atbalstīt rūpnīcu? No ministru komentāriem tas nav saprotams, no viņiem drīzāk dzirdamas pretenzijas, ka 1) akcionāri karo savā starpā, 2) akcionāri nav gatavi LM ieguldīt savus līdzekļus.

Godīgi sakot, es gaidīju ko pilnīgi citu konkrētus ierosinājumus rūpnīcas atbalstam, akcionāru izstrādātā plāna apspriešanu, kopīgu korekciju veikšanu, nu vismaz kaut kādu konstruktīvu rīcību. No tā brīža, kad iesniedzām Ministru kabinetā krīzes pārvarēšanas plānu, neesam tajā jautājumā saņēmuši nekādus priekšlikumus vai aizrādījumus. Tāpēc es tikai lasu tos komentārus, kurus presē izsaka ministri saistībā ar LM situāciju, un dažiem es pilnībā nepiekrītu. Piemēram, ir pilnīgi nepareizi visus LM akcionārus nostādīt kā līdzvērtīgus. Tā tas nav jau 11 gadus. Ir akcionāri, kuri visus šos gadus katru dienu vadījuši uzņēmumu, bet ir akcionāri, kuri neko nav darījuši rūpnīcas labā, toties risinājuši kaut kādas privātas spēles un karus. Pēc būtības, šim cilvēkam (runa ir par LM akcionāru Kirovu Lipmanu autora piez.) ar LM ir saistība tikai tāpēc, ka viņam pieder rūpnīcas akcijas. Manuprāt, ir principiāla atšķirība starp pasīviem un aktīviem akcionāriem.

Bet Kirovs Lipmans ar preses palīdzību visu laiku apgalvo, ka viņš vēlētos būt aktīvs akcionārs, bet viņam neļauj.

Tā nav tiesa. Visu 11 gadu garumā no viņa puses nekad nav bijusi nekāda interese vadīt rūpnīcu vai pieņemt svarīgus lēmumus. Runājot par tā saucamiem akcionāru kariem, par kuriem runā daži ministri, tad es paziņoju, ka nekādi akcionāru kari neeksistē. Ir viena LM akcionāra (Kirova Lipmana autora piez.) iesniegums, uz kuru pamatojoties, ierosināta krimināllieta pret akciju sabiedrību. Ir civilprasība arī pēc šī paša akcionāra iesnieguma. Bet tas taču nenozīmē, ka ir kaut kāds karš runa ir par konkrētām rīcībām un darbībām no viena akcionāra puses, kas rada milzīgu negatīvu ietekmi un grauj LM autoritāti ne tikai valsts mērogā, bet arī pasaules tirgū. Ne es, ne mans partneris I. Segals personiski ne ar ko nekarojam mums vienkārši nav tam laika.



Investori gaida signālu



-- Viens no izskanējušiem premjera un ministru viedokļiem norāda, ka akcionāriem ir pienākums ieguldīt LM savus līdzekļus uzņēmuma glābšanai. Vai esat gatavs to darīt?

Nekad neesmu no tā atteicies, tāpēc man ir dīvaini dzirdēt, it kā es nevēlos investēt privātos līdzekļus. Es vēlreiz gribu publiski un oficiāli apliecināt: manas akcijas un Segala akcijas vienmēr ir bijušas rezerves variants gadījumā, ja rūpnīcai pēkšņi pienāks grūti laiki. Tādi laiki ir pienākuši. Mūsu akcijām ir sava cena, turklāt laba cena, un es negrasos nevienam tās dāvināt. Bet esmu gatavs ar tām segt jaunus kredītus mūsu bankās un jaunās investīcijās LM labklājībai. Naudu, ko iegūsim ieķīlājot mūsu akcijas, mēs novirzīsim rūpnīcas apgrozāmo līdzekļu kontā.

Premjers un ministri arī sacīja, ka LM nepieciešams investors, un, ja tāds atrastos, tad valsts par iespējamo atbalstu vēl padomātu. Pirms nedēļas bijāt devies uz ārvalstīm, lai tiktos ar investoriem. Kādi ir rezultāti?

Es pats lieliski saprotu, ka rūpnīcai patlaban nepieciešams jauns investors. Pirms nedēļas man bija daudzas tikšanās ar potenciālajiem investoriem konkrētām kompānijām un ļaudī. Un, neskatoties uz to, ka viņi lieliski apzinās šībrīža situāciju metalurģijas nozarē Eiropā, kad zaudējumus cieš gan tirgotāji, gan metalurģiskās rūpnīcas, interese par LM ir. Tādēļ, ka LM ir ieviesta pati modernākā tērauda ražošanas tehnoloģija. Turklāt, ir priekšrocība, kuru nevar nenovērtēt, neaizsalstoša osta. Ņemot vērā šos faktorus, kā arī personiski pazīstot LM vadību, viņi vēlas investēt līdzekļus rūpnīcā, kļūt par mūsu investoriem un partneriem.

-- No kurienes ir šie investori? Par cik lielām investīcijām ir runa?

Mēs vedam sarunas ar Krievijas, Lielbritānijas, Amerikas, Indijas lielākajām kompānijām. Ir konkrēta kompānija, kura jau ir gatava investēt apmēram 70 miljonus eiro LM.



Izlaižot papildus emisiju akcijas vai arī esat gatavi pārdot pašreizējās LM akcijas investoriem?

Mēs izskatām kompleksu variantu. Bet galvenais šodien ir kas cits. Visi šie uzņēmēji, ar kuriem šobrīd notiek pārrunas, ir lieliski informēti par situāciju LM. Viņi uzmanīgi lasa visu presi, kuru izdod Latvijā gan dzelteno, gan balto. Un, diemžēl, precīzas un skaidras informācijas par LM ir ļoti maz, toties visādi izdomājumi, baumas un meli par rūpnīcu pār pārēm.

Uz kādiem noteikumiem viņi ir gatavi investēt LM?

Investori vispirms grib redzēt reālu palīdzību no valsts puses LM. Vēlas redzēt to problēmu risinājumus, kuras viņi nevarēs atrisināt paši. Viņi tā arī saka: Vispirms Jums, Zaharina kungs, jānolīdzina visi problemātiskie jautājumi ar savu valdību. Kad no valdības būs atbalsts, tikai tad mēs būsim gatavi konkrētām investīcijām. Taču ko es dzirdu no valdības? Tā teikt, Jūs vispirms atrodiet investoru, bet pēc tam mēs paskatīsies, vai atbalstīsim vai nē. Taču tā tas nenotiek!

Neviens saprātīgi domājošs cilvēks neieguldīs ne vienu eiro tur, kur nav pārliecības, komforta un valsts atbalsts. Turklāt, Eiropā metalurģiskās rūpnīcas tiek atbalstītas gandrīz visās valstīs. Piemēram, Slovākijā atrodas apmēram tāda paša mēroga metalurģiskā kompānija, kā LM. Arī viņi atrada investoru, un Slovākijas valdība pieņēma lēmumu atbalstīt savu Metalurgu, samazinot elektroenerģijas tarifu, piemērojot nodokļu atlaides un daudz ko citu, jo uzskata šo kompāniju par svarīgu elementu valsts ekonomikā.



Kritiskie termiņi



Mūsu premjers nesen sacīja, ka Latvija, atrodoties ES, nedrīkst sniegt tiešu atbalstu privātiem uzņēmumiem.

Ja būs politiskā vēlēšanās un griba, tad atbalsta instrumenti atradīsies.

Iepriekšējā intervijā ” (2013. gada 24. martā autora piez.) Jūs sacījāt, ka laiks problēmu risināšanai palicis maz. Kāda šobrīd ir situācija ar darba algas izmaksām strādājošajiem un citiem izdevumiem?

Termiņi kļuvuši kritiski. Situācija kļūst jo smagāka nevis ar katru nedēļu, bet jau ar katru dienu. Šonedēļ mums jāspēj radīt nauda, ar ko samaksāt darbiniekiem algas. Bet mēs to noteikti izdarīsm. Šobrīd aktīvi sadarbojamies ar kreditoru klubu, kur notiek galvenais darbs pie plāna radīšanas iziešanai no krīzes. Kā konsultējošā kompānija nozīmēta Prudentia, uz nākošo Ministru kabineta sēdi viņiem jāsagatavo galējais LM glābšanas plāns. Tas tiks izstradāts, pamatojoties uz mūsu krīzes pārvarēšanas plānu, kuru pirms divām nedēļām iesniedzām valdībā.

Vai uz Jūsu plānu saņēmām kādu valdības reakciju?

Nekādu! Iespējams, mūsu plāns nav pati pilnība, bet arī situācija mainās tik strauji, ka tam nepieciešamas korekcijas, tomēr kreditori strādā ar šo plānu. Visbeidzot, galējam LM glābšanas plānam jābūt gatavam līdz 16. aprīlim, lai valdība spētu pieņemt lēmumu par konkrētu atbalstu rūpnīcai.

Ja nu tas tomēr nenotiks?

Rūpnīca būs pilnībā apturēta.

Vai galējā situācijā esat gatavi iniciēt tiesiskās aizsardzības procesu no kreditoriem?

Pagājušajā ceturtdienā ar mūsu juristiem apspriedām iespēju LM pielietot tiesiskās aizsardzības procesu. Arī šādu variantu es neizslēdzu kā iespējamu.



Olga Kņazeva

Delovie Vesti, 25.03.2013
2013-04-10 11:20:48